Apdrošinātājs atteicās izmaksāt
apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumā bojāto automobili.
Atteikuma iemesls ir it kā nepatiesa informācija par kontaktu starp automobili un šķērsli (apgaismojuma stabu).
Ar apdrošinātāju tika noslēgts Sauszemes
transportlīdzekļu apdrošināšanas līgums (KASKO) par automobiļa apdrošināšanu. Apdrošināšanas
līguma darbības periodā notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk – CSNg), kurā
tika bojāts automobilis.
Vadītājs netika galā ar automobiļa vadāmību, kā
rezultātā automobilis sānslīdē nobrauca no brauktuves un uzbrauca apgaismes
stabam ceļa nomalē.
Par CSNg faktu automobiļa vadītājs informēja apdrošinātāju.
Apdrošinātājam tika iesniegts atlīdzības
pieteikums par transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem, kurā sniegta visa
pieprasīta informācija.
Apdrošinātājs pieņēma lēmumu atteikt izmaksāt
apdrošināšanas atlīdzību, pamatojot to ar eksperta atzinumu, kurā norādīts, ka nevarēja
notikt automobiļa kontakts ar šķērsli - apgaismojuma stabu. Līdz ar to konstatēts,
ka apdrošinātājam apzināti sniegta nepatiesa informācija par būtiskiem faktiem,
kas varēja ietekmēt zaudējuma rašanos vai tā apmēru, kas saskaņā ar apdrošināšanas
noteikumiem ir pamats atteikumam izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.
Nepiekrītot apdrošinātāja lēmumam, automobiļa
vadītājs vērsās pēc juridiskas
palīdzības pie zvērinātas advokātes N. Frīdmanes.
Iepazīstoties ar eksperta atzinumu,
N.Frīdmane konstatēja, ka eksperts sniedza atzinumu, pamatojoties tikai uz apdrošinātāja iesniegtajiem
materiāliem, kas nesniedz pilnīgu priekšstatu par CSNg apstākļiem. Eksperts neveica
automobiļa un notikuma vietas apskati dabā.
Pēc N. Frīdmanes
lūguma Valsts tiesu ekspertīžu birojs (VTEB) veica kompleksu laku-krāsu/
polimateriālu, trasoloģisko un autotehnisko ekspertīzi. Ekspertīzes gaitā
eksperti veica izbraukumu uz notikuma vietu, detalizēti izpētot gan stabu, gan
bojāto automobili. VTEB atzinums pilnībā apstiprināja CSNg mehānismu, kas atbilst automobiļa
vadītāja sniegtajiem paskaidrojumiem, kā arī apstiprināja automobiļa kontaktu
ar konkrēto apgaismojuma stabu.
[2014. gada oktobris]
Apdrošināšanas sabiedrība atteicās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumā bojāto automobili. Atteikuma iemesls ir maksimāli atļautā kustības ātruma pārsniegšana vairāk nekā pār 30 km/h.
Starp SIA „I.” un AAS „B.” tika noslēgts Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas līgums (KASKO) par automobiļa Volvo apdrošināšanu. Līguma darbības laikā notika ceļu satiksmes negadījums, kurā tika bojāts automobilis Volvo.
AAS „B.” veica autotehnisko ekspertīzi par šo ceļu satiksmes negadījumu Rīgas Tehniskās Universitātes Autotransporta Institūtā. Eksperta atzinumā norādīts, ka pirms ceļu satiksmes negadījuma (pirms nobraukuma no ceļa) automobiļa Volvo braukšanas ātrums esot bijis ne mazāks pār 86-90 km/h.
Pēc SIA „I.” sūdzības saņemšanas AAS „B.” veica vēl vienu ekspertīzi, kas apstiprināja iepriekšējos secinājumus par automobiļa ātrumu virs 80 km/h.
AAS „B.” pieņēma lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, pamatojot to ar apdrošināšanas noteikumiem, proti, ka saskaņā ar automobiļa Volvo apdrošināšanas līgumu apdrošinātājs transportlīdzekļa bojājumu vai bojāejas gadījumā neatlīdzina zaudējumus, kas radušies, vadot transportlīdzekli ar ātrumu … , kas pārsniedz ar Ceļu satiksmes noteikumu prasībām noteikto maksimāli atļauto braukšanas ātrumu pār 30 km/h un vairāk.
Nepiekrītot AAS „B.” lēmumam, jo CSNg brīdī automobilis Volvo tika vadīts ar ievērojami mazāku ātrumu, SIA „I.” vērsās pēc juridiskas palīdzības pie zvērinātas advokātes N. Frīdmanes.
Iepazīstoties ar ceļu
satiksmes negadījuma apstākļiem un lietas materiāliem N. Frīdmane konstatēja,
ka RTU atzinums ir nepareizs, jo tā pamatā ir lietas faktiskajiem apstākļiem
neatbilstoši dati. N. Frīdmane saņēma konsultatīvo tiesu eksperta atzinumu par automobiļa braukšanas ātrumu pirms CSNg.
Atbilstoši atzinumam automobiļa kustības ātrums pirms CSNg bija aptuveni 56-59 km/h, kas būtiski atšķīrās no RTU atzinumā noteiktā kustības ātruma.
Pēc prasības celšanas tiesā pārrunās ar apdrošinātāju tika panākta
vienošanās par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu SIA „I.” par bojāto
transportlīdzekli.
Ceļu satiksmes negadījumā cietušā interešu pārstāvība Eiropas Savienības Tiesā.
Latvijas OCTA apdrošināšanas sistēmā noteiktie limiti atlīdzībai par morālo kaitējumu neatbilst Eiropas Savienības prasībām.
Šāds secinājums izriet no Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2013. gada 24.
oktobra sprieduma lietā C-277/12. EST tiesvedība uzsākta pēc Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Senāta lēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu
EST, apmierinot advokātes N. Frīdmanes lūgumu civillietā par kompensācijas par
morālo kaitējumu piedziņu no apdrošināšanas kompānijas.
Šobrīd Latvijā apdrošināšanas
atlīdzības apmēru ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem par nodarīto morālo
kaitējumu nosaka Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumi nr. 331. Tie
paredz, ka apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un garīgām
ciešanām fiziskas traumas dēļ ir no 20 līdz 400 latiem. Savukārt par sāpēm un
garīgām ciešanām apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves dēļ ir paredzēta 100
latu apdrošināšanas atlīdzība. Latvijas tiesu judikatūirā vairakkārt atzīts, ka
OCTA sistēmā noteiktie apdrošināšanas atlīdzības limiti nekādi nevar ierobežot
cietušā tiesības saņemt taisnīgu atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu.
Līdz ar to pienākums kompensēt cietušajiem nodarīto morālo kaitējumu tiesas
noteiktajā apmērā parasti tiek uzlikts ceļu satiksmes negadījuma izraisītājam
(vainīgajam vadītājam) vai transportlīdzekļa īpašniekam.
Tieši šo praksi par nesavienojamu
ar Eiropas Savienības direktīvu normām ir atzinusi EST, norādot savā spriedumā,
ka ir pretrunā Eiropas Savienības direktīvām Latvijas valsts tiesiskais
regulējums, saskaņā ar kuru transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās
atbildības obligātā apdrošināšanā atlīdzību par nemateriālo kaitējumu, kas
atbilstoši Latvijas valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību ir
jāmaksā par tuvu ģimenes locekļu nāvi ceļu satiksmes negadījumā, sedz tikai
maksimālajā apmērā [100 lati], kas ir mazāks par to, kāds noteikts Otrās
direktīvas [84/5/EEK] 1. panta 2. punktā, t.i. apdrošinātāja limits
personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai ir 5 000 000 eiro.
EST vairakkārt savos spriedumos
uzsvērusi, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskā atbildība, kas piemērojama atbilstoši dalībvalstu tiesību aktiem,
tiktu apdrošināta atbilstoši ES direktīvu prasībām. No EST judikatūras izriet,
ka nav pieļaujams tāds valstu tiesiskais regulējums, kas no OCTA apdrošināšanas
seguma izslēdz kādu daļu no civiltiesiskās atbildības, kas iestājas par
transportlīdzekļu lietošanas rezultātā nodarīto kaitējumu, vai arī ierobežo to
ar limitiem, kas ir zemāki par direktīvā noteiktajiem. Tādējādi, Latvijai
jānodrošina, ka OCTA apdrošināšana sniedz nepieciešamo aizsardzību ceļu
satiksmes negadījumos cietušajiem, garantējot adekvātas atlīdzības saņemšanu no
apdrošinātāja, tajā skaitā par morālo kaitējumu.
Ar EST pilno spriedumu var
iepazīties šeit.
[2013. gada oktobris]
Pamatojoties uz kļūdaino autotehniskās ekspertīzes atzinumu, pie kustību atļaujošā luksofora signāla krustojumu šķērsojošā automobiļa vadītāja rīcība bija atzīta par CSNg rašanās iemeslu.
2011. gada 4. jūnijā Rīgā notika sadursme starp automobili Renault un VW. Automobiļa Renault vadītājs šķērsoja krustojumu pie sarkanā luksofora signāla un nedeva ceļu automobilim VW, kuram bija kustības priekšroka. CSNg rezultātā automobiļa VW vadītājam nodarīti smagi miesas bojājumi. Autotehniskas ekspertīzes secinājumos bija norādīts, ka pirms sadursmes automobiļa VW vadītājs bija pārsniedzis maksimāli atļauto kustības ātrumu. Gan automobiļa Renault vadītāja, gan automobiļa VW vadītāja rīcība bija atzīta par CSNg rašanās iemeslu.
Automobiļa VW vadītājs griezies pēc juridiskas palīdzības pie zvērinātas advokātes N. Frīdmanes. Iepazīstoties ar kriminālprocesa materiāliem, secināts, ka autotehniskas ekspertīzes atzinumam ir trūkumi un nepilnības, kas noveda pie nekorektiem secinājumiem attiecībā pret automobiļa VW vadītāju. Pēc N. Frīdmanes lūguma un sagatavotājiem jautājumiem tika veikta papildus ekspertīze, kā rezultātā noteikts, ka automobiļa VW vadītājam nebija tehniskās iespējas izvairīties no sadursmes ar automobili Renault. Tiesas spriedumā secināts, ka automobiļa VW vadītāja rīcība nav CSNg rašanās iemels. No apsūdzētā par labu cietušajam tika piedzīta kompensācija par morālo kaitējumu, kā arī izdevumu atlīdzība saistībā ar ekspertīzes veikšanu un juridisko palīdzību.
[2012. gada novembris]
Apdrošināšanas sabiedrība atteicās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par CSNg bojātajiem automobiļiem, apvainojot to vadītājus CSNg inscenēšanā un panākot kriminālprocesa uzsākšanu par Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
2007. gada janvārī, darba dienas vakarā ap plkst. 20, Rīgā, A.Deglava ielā
notika automobiļu BMW un Audi sadursme, kurā automobiļa BMW vadītājs netika
galā ar automobiļa vadāmību uz slidenā, ar sniegu klātā ceļa un iebrauca
pretējā braukšanas joslā, pa kuru brauca automobilis Audi pretējā virzienā.
Automobiļu vadītāji par avāriju paziņoja Ceļu policijai, kuras darbinieki
atbrauca uz notikuma vietu, noformēja protokolu un sastādīja CSNg shēmu, kurā fiksēja
visus notikuma apstākļus. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, CSNg dalībnieki
griezās apdrošināšanas sabiedrībā „B”(turpmāk – AS „B”). Automobiļa Audi
īpašnieks pretendēja uz apdrošināšanas atlīdzību kā CSNg cietušais,
pamatojoties uz sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
obligāto apdrošināšanu, t.i. vainīgā automobiļa OCTA apdrošināšanu. Savukārt
vainīgajam BMW bija brīvprātīga KASKO apdrošināšana. Gan OCTA, gan KASKO
apdrošinātājs bija AS „B”. Negaidīti abu automobiļu vadītāji saņēma lēmumu par
atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, jo AS „B” skatījumā ceļu satiksmes
negadījums A.Deglava ielā esot inscenēts un patiesībā neesot noticis norādītajā
vietā. AS „B” apgalvoja, ka konkrētie automobiļi vispār nebija sadūrušies savā
starpā. Šo lēmumu AS „B” pamatoja ar Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas
institūta Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras eksperta
atzinumu. AS „B” Valsts policijai lūgusi uzsākt kriminālprocesu pret automobiļu
vadītājiem. Rezultātā tika uzsākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanas
faktu ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzību un viens no automobiļu
vadītājiem tika atzīts par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts
Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā, izdarīšanā. Kriminālprocesa ietvaros
Valsts tiesu ekspertīžu birojā tika veikta autotehniska ekspertīze. Arī šīs
ekspertīzes secinājumos bija norādīts uz to, ka sadursme it kā nevarēja notikt
A.Deglava ielā un bija inscenēta. Viens no CSNg dalībniekiem iesniedza Latvijas
transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (turpmāk – LTAB) sūdzību par AS „B”
lēmumu. LTAB ekspertu komisija atzina RTU eksperta atzinumu un AS „B” lēmumu
par pamatotu.
Zvērināta advokāte N.Frīdmane, uzsākot automobiļa vadītāja aizstāvību kriminālprocesā un iepazīstoties ar visiem pieejamiem lietas materiāliem, tajā skaitā ekspertu atzinumiem, konstatēja tajos neprecizitātes un nepilnības. Realizējot automobiļa vadītāja aizstāvību kriminālprocesā, kā arī civilprocesuālā kārtībā uzsāktās tiesvedības gaitā N.Frīdmane iesniedza pamatotos iebildumus un argumentus, kas ļāva apšaubīt apdrošinātāja pozīciju un izdarītos secinājumus. Pārrunās ar apdrošinātāju tika panākta vienošanās par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu abiem CSNg dalībniekiem, kā arī tika izbeigts kriminālprocess, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums.
[2012. gada oktobris]
Apdrošināšanas sabiedrība Y atteicās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumā bojāto automobili. Atteikuma iemesls ir maksimāli atļautā kustības ātruma pārsniegšana vairāk nekā par 30 km/h.
Automobiļa īpašniece SIA X noslēdza ar apdrošināšanas sabiedrību Y transportlīdzekļa apdrošināšanas līgumu saskaņā ar sauszemes transporta apdrošināšanas noteikumiem. Apdrošināšanas līguma darbības laikā automobilis tika vadīts tumšajā diennakts laikā ceļa posmā ar maksimālā kustības ātruma ierobežojumu 50 km/h un tā vadītājs tika apžilbināts ar pretim braucošā transportlīdzekļa gaismu, kā rezultātā netika galā ar transportlīdzekļa vadību, nobrauca no ceļa un uzbrauca vairākiem šķēršļiem. Par ceļu satiksmes negadījumu nekavējoties tika paziņots ceļu policijai, kuras darbinieki izbrauca uz notikuma vietu un sastādīja ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu. SIA X iesniedza apdrošināšanas sabiedrībai atlīdzības pieteikumu, norādot tajā iepriekš minētos ceļu satiksmes negadījuma apstākļus.
Apdrošināšanas sabiedrība atteica apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, pamatojot to ar divām autotehniskām ekspertīzēm, kurās tika noteikts, ka automobiļa aptuvenais kustības ātrums pirms ceļu satiksmes negadījuma bija 85-92 km/h. Savukārt apdrošināšanas līguma noteikumos bija paredzēts, ka ceļu satiksmes negadījums, ja maksimāli atļautais braukšanas ātrums pārsniegts vairāk par 30 km/h, ir izņēmuma gadījums un apdrošināšanas atlīdzība par to netiek izmaksāta.
Advokāts, iepazinies ar
apdrošināšanas sabiedrības Y veiktajām ekspertīzēm, noskaidroja, ka
tās balstījās uz ekspertu pieņēmumiem par automobiļa kustības raksturu ceļu
satiksmes negadījuma laikā, proti – eksperti bija pieņēmuši, ka automobilis
pārvietojās intensīvās bremzēšanas režīmā, attiecīgi dzēšot braukšanas ātrumu
gan uz automobiļa deformācijām, gan bremzēšanā. Turpretī ceļu policijas
darbinieku sastādītajā ceļu satiksmes negadījuma shēmā netika fiksētas
automobiļa bremzēšanas pēdas. Pēc advokāta lūguma tika veikta trešā
autotehniskā ekspertīze. Saskaņā ar šo eksperta atzinumu, pamatojoties uz
lietas objektīvajiem datiem, bija iespējams noteikt, ka automobiļa minimālais
kustības ātrums pirms avārijas varēja būt 63 km/h. Advokāts iesniedza
apdrošināšanas sabiedrībai Y eksperta atzinumu un lūdza pārskatīt lēmumu un
izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ņemot vērā, ka objektīvi noteiktais
automobiļa braukšanas ātrums pirms avārijas nepārsniedz maksimāli atļauto
braukšanas ātrumu par 30 km/h un vairāk, līdz ar to nav iestājies
apdrošināšanas līgumā paredzētais izņēmuma gadījums un nav pamata
apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumam.
Apdrošināšanas sabiedrība lēmumu
nav pārskatījusi. Viens no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikuma
iemesliem bija apdrošināšanas sabiedrības darbinieka paziņojums par to, ka pēc
ceļu satiksmes negadījuma notikuma vietā bija redzamas automobiļa bremzēšanas
pēdas, kas netika atzīmētas ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā
un shēmā.
SIA X griezās tiesā ar prasības
pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu no apdrošināšanas sabiedrības
Y. Tiesā tika veikta vēl viena autotehniskā ekspertīze, kuras rezultātā tika
secināts, ka veicot ekspertīzi nav iespējams noteikt precīzu pēdu izcelsmes
mehānismu, kā arī noteikt automobiļa kustības režīmu avārijas laikā un
attiecīgi arī kustības ātrumu. Tiesas procesā, advokātei pratinot liecinieka
statusā apdrošināšanas sabiedrības darbinieku, kas notikuma vietā it kā fiksēja
automobiļa pēdas, tika noskaidrots, ka viņam nav speciālās izglītības un viņš
nespēj atšķirt automobiļa bremzēšanas pēdas no paātrinājuma pēdām. Pie šādiem
apstākļiem tiesa secināja, ka ar lietas materiālos esošajiem objektīviem
pieradījumiem nav apstiprināts, ka automobilis ceļu satiksmes negadījuma brīdī
atradās bremzēšanas režīmā. Tiesa, novērtējot SIA X un apdrošināšanas
sabiedrības Y iesniegtos pieradījumus, tiesvedības laikā veikto
autotehnisko ekspertīzi un liecinieku liecības, secinājusi, ka nav iegūti
objektīvi un nepārprotami pieradījumi tam, ka automobiļa ātrums ceļu satiksmes
negadījuma brīdī pārsniedza maksimāli atļauto braukšanas ātrumu (50 km/h) par
30 km/h vai vairāk, un piedzina no apdrošināšanas sabiedrības Y apdrošināšanas
atlīdzību, valsts nodevu un tiesas izdevumus advokāta klienta labā.
[2011. gada jūnijs]