Interesantas lietas no biroja prakses

Apdrošinātājs atteicās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumā bojāto automobili. Atteikuma iemesls ir it kā nepatiesa informācija par kontaktu starp automobili un šķērsli (apgaismojuma stabu).

               

Ar apdrošinātāju tika noslēgts Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas līgums (KASKO) par automobiļa apdrošināšanu. Apdrošināšanas līguma darbības periodā notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk – CSNg), kurā tika bojāts automobilis.

Vadītājs netika galā ar automobiļa vadāmību, kā rezultātā automobilis sānslīdē nobrauca no brauktuves un uzbrauca apgaismes stabam ceļa nomalē.

Par CSNg faktu automobiļa vadītājs informēja apdrošinātāju.

Apdrošinātājam tika iesniegts atlīdzības pieteikums par transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem, kurā sniegta visa pieprasīta informācija.

Apdrošinātājs pieņēma lēmumu atteikt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, pamatojot to ar eksperta atzinumu, kurā norādīts, ka nevarēja notikt automobiļa kontakts ar šķērsli - apgaismojuma stabu. Līdz ar to konstatēts, ka apdrošinātājam apzināti sniegta nepatiesa informācija par būtiskiem faktiem, kas varēja ietekmēt zaudējuma rašanos vai tā apmēru, kas saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem ir pamats atteikumam izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Nepiekrītot apdrošinātāja lēmumam, automobiļa vadītājs vērsās pēc juridiskas palīdzības pie zvērinātas advokātes N. Frīdmanes.

Iepazīstoties ar eksperta atzinumu, N.Frīdmane konstatēja, ka eksperts sniedza atzinumu, pamatojoties tikai uz apdrošinātāja  iesniegtajiem materiāliem, kas nesniedz pilnīgu priekšstatu par CSNg apstākļiem. Eksperts neveica automobiļa un notikuma vietas apskati dabā.

Pēc N. Frīdmanes lūguma Valsts tiesu ekspertīžu birojs (VTEB) veica kompleksu laku-krāsu/ polimateriālu, trasoloģisko un autotehnisko ekspertīzi. Ekspertīzes gaitā eksperti veica izbraukumu uz notikuma vietu, detalizēti izpētot gan stabu, gan bojāto automobili. VTEB atzinums pilnībā apstiprināja CSNg mehānismu, kas atbilst automobiļa vadītāja sniegtajiem paskaidrojumiem, kā arī apstiprināja automobiļa kontaktu ar konkrēto apgaismojuma stabu.

 

 

Pēc prasības celšanas tiesā pārrunās ar apdrošinātāju panākta vienošanās par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. 

 

[2014. gada oktobris]

Apdrošināšanas sabiedrība atteicās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumā bojāto automobili. Atteikuma iemesls ir maksimāli atļautā kustības ātruma pārsniegšana vairāk nekā pār 30 km/h.

               

Starp SIA „I.” un AAS „B.” tika noslēgts Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas līgums (KASKO) par automobiļa Volvo apdrošināšanu. Līguma darbības laikā notika ceļu satiksmes negadījums, kurā tika bojāts automobilis Volvo.


AAS „B.” veica autotehnisko ekspertīzi par šo ceļu satiksmes negadījumu Rīgas Tehniskās Universitātes Autotransporta Institūtā. Eksperta atzinumā norādīts, ka pirms ceļu satiksmes negadījuma (pirms nobraukuma no ceļa) automobiļa Volvo braukšanas ātrums esot bijis ne mazāks pār 86-90 km/h.


Pēc SIA „I.” sūdzības saņemšanas AAS „B.” veica vēl vienu ekspertīzi, kas apstiprināja iepriekšējos secinājumus par automobiļa ātrumu virs 80 km/h.


AAS „B.” pieņēma lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, pamatojot to ar apdrošināšanas noteikumiem, proti, ka  saskaņā ar automobiļa Volvo apdrošināšanas līgumu apdrošinātājs transportlīdzekļa bojājumu vai bojāejas gadījumā neatlīdzina zaudējumus, kas radušies, vadot transportlīdzekli ar ātrumu … , kas pārsniedz ar Ceļu satiksmes noteikumu prasībām noteikto maksimāli atļauto braukšanas ātrumu pār 30 km/h un vairāk.


Nepiekrītot AAS „B.”  lēmumam, jo CSNg brīdī automobilis Volvo tika vadīts ar ievērojami mazāku ātrumu, SIA „I.” vērsās pēc juridiskas palīdzības pie zvērinātas advokātes N. Frīdmanes.


Iepazīstoties ar ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem un lietas materiāliem N. Frīdmane konstatēja, ka RTU atzinums ir nepareizs, jo tā pamatā ir lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstoši dati. N. Frīdmane saņēma konsultatīvo tiesu eksperta atzinumu par automobiļa braukšanas ātrumu pirms CSNg.


Atbilstoši atzinumam automobiļa kustības ātrums pirms CSNg bija aptuveni 56-59 km/h, kas būtiski atšķīrās no RTU atzinumā noteiktā kustības ātruma.


Pēc prasības celšanas tiesā pārrunās ar apdrošinātāju tika panākta vienošanās par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu SIA „I.” par bojāto transportlīdzekli.


[2014. gada marts]

Ceļu satiksmes negadījumā cietušā interešu pārstāvība Eiropas Savienības Tiesā.

Latvijas OCTA apdrošināšanas sistēmā noteiktie limiti atlīdzībai par morālo kaitējumu neatbilst Eiropas Savienības prasībām.


Šāds secinājums izriet no Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2013. gada 24. oktobra sprieduma lietā C-277/12. EST tiesvedība uzsākta pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta lēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu EST, apmierinot advokātes N. Frīdmanes lūgumu civillietā par kompensācijas par morālo kaitējumu piedziņu no apdrošināšanas kompānijas.


Šobrīd Latvijā apdrošināšanas atlīdzības apmēru ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem par nodarīto morālo kaitējumu nosaka Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumi nr. 331. Tie paredz, ka apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un ga­rīgām ciešanām fiziskas traumas dēļ ir no 20 līdz 400 latiem. Savukārt par sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves dēļ ir paredzēta 100 latu apdrošināšanas atlīdzība. Latvijas tiesu judikatūirā vairakkārt atzīts, ka OCTA sistēmā noteiktie apdrošināšanas atlīdzības limiti nekādi nevar ierobežot cietušā tiesības saņemt taisnīgu atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu. Līdz ar to pienākums kompensēt cietušajiem nodarīto morālo kaitējumu tiesas noteiktajā apmērā parasti tiek uzlikts ceļu satiksmes negadījuma izraisītājam (vainīgajam vadītājam) vai transportlīdzekļa īpašniekam.


Tieši šo praksi par nesavienojamu ar Eiropas Savienības direktīvu normām ir atzinusi EST, norādot savā spriedumā, ka ir pretrunā Eiropas Savienības direktīvām Latvijas valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanā atlīdzību par nemateriālo kaitējumu, kas atbilstoši Latvijas valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību ir jāmaksā par tuvu ģimenes locekļu nāvi ceļu satiksmes negadījumā, sedz tikai maksimālajā apmērā [100 lati], kas ir mazāks par to, kāds noteikts Otrās direktīvas [84/5/EEK] 1. panta 2. punktā, t.i. apdrošinātāja limits personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai ir 5 000 000 eiro.


EST vairakkārt savos spriedumos uzsvērusi, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība, kas piemērojama atbilstoši dalībvalstu tiesību aktiem, tiktu apdrošināta atbilstoši ES direktīvu prasībām. No EST judikatūras izriet, ka nav pieļaujams tāds valstu tiesiskais regulējums, kas no OCTA apdrošināšanas seguma izslēdz kādu daļu no civiltiesiskās atbildības, kas iestājas par transportlīdzekļu lietošanas rezultātā nodarīto kaitējumu, vai arī ierobežo to ar limitiem, kas ir zemāki par direktīvā noteiktajiem. Tādējādi, Latvijai jānodrošina, ka OCTA apdrošināšana sniedz nepieciešamo aizsardzību ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem, garantējot adekvātas atlīdzības saņemšanu no apdrošinātāja, tajā skaitā par morālo kaitējumu.


Ar EST pilno spriedumu var iepazīties 
šeit.


[2013. gada oktobris]

 

Pamatojoties uz kļūdaino autotehniskās ekspertīzes atzinumu, pie kustību atļaujošā luksofora signāla krustojumu šķērsojošā automobiļa vadītāja rīcība bija atzīta par CSNg rašanās iemeslu.

 

2011. gada 4. jūnijā Rīgā notika sadursme starp automobili Renault un VW. Automobiļa Renault vadītājs šķērsoja krustojumu pie sarkanā luksofora signāla un nedeva ceļu automobilim VW, kuram bija kustības priekšroka. CSNg rezultātā automobiļa VW vadītājam nodarīti smagi miesas bojājumi. Autotehniskas ekspertīzes secinājumos bija norādīts, ka pirms sadursmes automobiļa VW vadītājs bija pārsniedzis maksimāli atļauto kustības ātrumu.  Gan automobiļa Renault vadītāja, gan automobiļa VW vadītāja rīcība bija atzīta par CSNg rašanās iemeslu.

 

Automobiļa VW vadītājs griezies pēc juridiskas palīdzības pie zvērinātas advokātes N. Frīdmanes. Iepazīstoties ar kriminālprocesa materiāliem, secināts, ka autotehniskas ekspertīzes atzinumam ir trūkumi un nepilnības, kas noveda pie nekorektiem secinājumiem attiecībā pret automobiļa VW vadītāju. Pēc N. Frīdmanes lūguma un sagatavotājiem jautājumiem tika veikta papildus ekspertīze, kā rezultātā noteikts, ka automobiļa VW vadītājam nebija tehniskās iespējas izvairīties no sadursmes ar automobili Renault. Tiesas spriedumā secināts, ka automobiļa VW vadītāja rīcība nav CSNg rašanās iemels. No apsūdzētā par labu cietušajam tika piedzīta kompensācija par morālo kaitējumu, kā arī izdevumu atlīdzība saistībā ar ekspertīzes veikšanu un juridisko palīdzību.

 

[2012. gada novembris]

 

Apdrošināšanas sabiedrība atteicās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par CSNg bojātajiem automobiļiem, apvainojot to vadītājus CSNg inscenēšanā un panākot kriminālprocesa uzsākšanu par Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.


2007. gada janvārī, darba dienas vakarā ap plkst. 20, Rīgā, A.Deglava ielā notika automobiļu BMW un Audi sadursme, kurā automobiļa BMW vadītājs netika galā ar automobiļa vadāmību uz slidenā, ar sniegu klātā ceļa un iebrauca pretējā braukšanas joslā, pa kuru brauca automobilis Audi pretējā virzienā. Automobiļu vadītāji par avāriju paziņoja Ceļu policijai, kuras darbinieki atbrauca uz notikuma vietu, noformēja protokolu un sastādīja CSNg shēmu, kurā fiksēja visus notikuma apstākļus. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, CSNg dalībnieki griezās apdrošināšanas sabiedrībā „B”(turpmāk – AS „B”). Automobiļa Audi īpašnieks pretendēja uz apdrošināšanas atlīdzību kā CSNg cietušais, pamatojoties uz sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, t.i. vainīgā automobiļa OCTA apdrošināšanu. Savukārt vainīgajam BMW bija brīvprātīga KASKO apdrošināšana. Gan OCTA, gan KASKO apdrošinātājs bija AS „B”. Negaidīti abu automobiļu vadītāji saņēma lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, jo AS „B” skatījumā ceļu satiksmes negadījums A.Deglava ielā esot inscenēts un patiesībā neesot noticis norādītajā vietā. AS „B” apgalvoja, ka konkrētie automobiļi vispār nebija sadūrušies savā starpā. Šo lēmumu AS „B” pamatoja ar Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas institūta Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras eksperta atzinumu. AS „B” Valsts policijai lūgusi uzsākt kriminālprocesu pret automobiļu vadītājiem. Rezultātā tika uzsākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanas faktu ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzību un viens no automobiļu vadītājiem tika atzīts par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā, izdarīšanā. Kriminālprocesa ietvaros Valsts tiesu ekspertīžu birojā tika veikta autotehniska ekspertīze. Arī šīs ekspertīzes secinājumos bija norādīts uz to, ka sadursme it kā nevarēja notikt A.Deglava ielā un bija inscenēta. Viens no CSNg dalībniekiem iesniedza Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (turpmāk – LTAB) sūdzību par AS „B” lēmumu. LTAB ekspertu komisija atzina RTU eksperta atzinumu un AS „B” lēmumu par pamatotu.

 

Zvērināta advokāte N.Frīdmane, uzsākot automobiļa vadītāja aizstāvību kriminālprocesā un iepazīstoties ar visiem pieejamiem lietas materiāliem, tajā skaitā ekspertu atzinumiem, konstatēja tajos neprecizitātes un nepilnības. Realizējot automobiļa vadītāja aizstāvību kriminālprocesā, kā arī civilprocesuālā kārtībā uzsāktās tiesvedības gaitā N.Frīdmane iesniedza pamatotos iebildumus un argumentus, kas ļāva apšaubīt apdrošinātāja pozīciju un izdarītos secinājumus. Pārrunās ar apdrošinātāju tika panākta vienošanās par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu abiem CSNg dalībniekiem, kā arī tika izbeigts kriminālprocess, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums. 

 

[2012. gada oktobris]

      

Apdrošināšanas sabiedrība Y atteicās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumā bojāto automobili. Atteikuma iemesls ir maksimāli atļautā kustības ātruma pārsniegšana vairāk nekā par 30 km/h.

 

Automobiļa īpašniece SIA X noslēdza ar apdrošināšanas sabiedrību Y transportlīdzekļa apdrošināšanas līgumu saskaņā ar sauszemes transporta apdrošināšanas noteikumiem. Apdrošināšanas līguma darbības laikā automobilis tika vadīts tumšajā diennakts laikā ceļa posmā ar maksimālā kustības ātruma ierobežojumu 50 km/h un tā vadītājs tika apžilbināts ar pretim braucošā transportlīdzekļa gaismu, kā rezultātā netika galā ar transportlīdzekļa vadību, nobrauca no ceļa un uzbrauca vairākiem šķēršļiem. Par ceļu satiksmes negadījumu nekavējoties tika paziņots ceļu policijai, kuras darbinieki izbrauca uz notikuma vietu un sastādīja ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu. SIA X iesniedza apdrošināšanas sabiedrībai atlīdzības pieteikumu, norādot tajā iepriekš minētos ceļu satiksmes negadījuma apstākļus.



Apdrošināšanas sabiedrība atteica apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, pamatojot to ar divām autotehniskām ekspertīzēm, kurās tika noteikts, ka automobiļa aptuvenais kustības ātrums pirms ceļu satiksmes negadījuma bija 85-92 km/h. Savukārt apdrošināšanas līguma noteikumos bija paredzēts, ka ceļu satiksmes negadījums, ja maksimāli atļautais braukšanas ātrums pārsniegts vairāk par 30 km/h, ir izņēmuma gadījums un apdrošināšanas atlīdzība par to netiek izmaksāta.


Advokāts, iepazinies ar apdrošināšanas sabiedrības Y veiktajām ekspertīzēm, noskaidroja, ka tās balstījās uz ekspertu pieņēmumiem par automobiļa kustības raksturu ceļu satiksmes negadījuma laikā, proti – eksperti bija pieņēmuši, ka automobilis pārvietojās intensīvās bremzēšanas režīmā, attiecīgi dzēšot braukšanas ātrumu gan uz automobiļa deformācijām, gan bremzēšanā. Turpretī ceļu policijas darbinieku sastādītajā ceļu satiksmes negadījuma shēmā netika fiksētas automobiļa bremzēšanas pēdas. Pēc advokāta lūguma tika veikta trešā autotehniskā ekspertīze. Saskaņā ar šo eksperta atzinumu, pamatojoties uz lietas objektīvajiem datiem, bija iespējams noteikt, ka automobiļa minimālais kustības ātrums pirms avārijas varēja būt 63 km/h. Advokāts iesniedza apdrošināšanas sabiedrībai Y eksperta atzinumu un lūdza pārskatīt lēmumu un izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ņemot vērā, ka objektīvi noteiktais automobiļa braukšanas ātrums pirms avārijas nepārsniedz maksimāli atļauto braukšanas ātrumu par 30 km/h un vairāk, līdz ar to nav iestājies apdrošināšanas līgumā paredzētais izņēmuma gadījums un nav pamata apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumam.


Apdrošināšanas sabiedrība lēmumu nav pārskatījusi. Viens no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikuma iemesliem bija apdrošināšanas sabiedrības darbinieka paziņojums par to, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma notikuma vietā bija redzamas automobiļa bremzēšanas pēdas, kas netika atzīmētas ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā un shēmā.


SIA X griezās tiesā ar prasības pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu no apdrošināšanas sabiedrības Y. Tiesā tika veikta vēl viena autotehniskā ekspertīze, kuras rezultātā tika secināts, ka veicot ekspertīzi nav iespējams noteikt precīzu pēdu izcelsmes mehānismu, kā arī noteikt automobiļa kustības režīmu avārijas laikā un attiecīgi arī kustības ātrumu. Tiesas procesā, advokātei pratinot liecinieka statusā apdrošināšanas sabiedrības darbinieku, kas notikuma vietā it kā fiksēja automobiļa pēdas, tika noskaidrots, ka viņam nav speciālās izglītības un viņš nespēj atšķirt automobiļa bremzēšanas pēdas no paātrinājuma pēdām. Pie šādiem apstākļiem tiesa secināja, ka ar lietas materiālos esošajiem objektīviem pieradījumiem nav apstiprināts, ka automobilis ceļu satiksmes negadījuma brīdī atradās bremzēšanas režīmā. Tiesa, novērtējot SIA X un apdrošināšanas sabiedrības  Y iesniegtos pieradījumus, tiesvedības laikā veikto autotehnisko ekspertīzi un liecinieku liecības, secinājusi, ka nav iegūti objektīvi un nepārprotami pieradījumi tam, ka automobiļa ātrums ceļu satiksmes negadījuma brīdī pārsniedza maksimāli atļauto braukšanas ātrumu (50 km/h) par 30 km/h vai vairāk, un piedzina no apdrošināšanas sabiedrības Y apdrošināšanas atlīdzību, valsts nodevu un tiesas izdevumus advokāta klienta labā.


[2011. gada jūnijs]